20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

Komentēt

Cik labi pārzini to, kā aizsākās skaisto svētku tradīcija un kāds bijis tās ceļš līdz mūsdienām?


1.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Ideja par sadziedāšanās svētkiem tika pārņemta no vācbaltiešiem. Dikļu svētkos piedalījās 6 kori ar 120 dziedātājiem. Tiem sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē, un 1870. gada vasarā tika sarīkoti Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē, kuros piedalījās 400 dziedātāji.
Komentēt

2.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Tie norisinājās no 26. līdz 29. jūnijam (pēc jaunā stila no 8. līdz 11. jūlijam) Rīgā.  Tajos piedalījās 46 kori, 1003 dziedātāji.
Komentēt

3.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Kā zināms, tie norisinājās 1873. gadā, kad biedrība bija nodibināta vēl salīdzinoši nesen.
Komentēt

4.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

5.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

6.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
„Dievs, svētī Latviju” ir vīru kora dziesma, kas rakstīta īpaši dziesmu svētkiem kā latviešu himna. Pirmo reizi tā izpildīta I Vispārējo latviešu dziesmu svētku svinīgajā atklāšanas aktā 1873. gada 26. jūnijā Rīgas Latviešu biedrības zālē. Tomēr svētku kopkori dziesmu nedziedāja, jo to aizliedza cenzūra.
Komentēt

7.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

8.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

9.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

10.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Tā aizsākās svētku formāts, kādu to zinām šodien.
Komentēt

11.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Par to, kā estrāde mainījusies līdz šodienai, lasi šeit.
Komentēt

12.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

13.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Norisinājās ne tikai koru koncerti, bet arī teātra izrādes, solistu koncerti, rakstnieku cēlieni, tautas deju priekšnesumi, mākslas un lietišķās mākslas izstādes, organizāciju sanāksmes un sēdes.
Komentēt

14.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

15.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Tajos piedalījās 22 kori ar 650 dalībniekiem un ap 5000 klausītāju.
Komentēt

16.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Virs karoga uz sarkana samta ir ar zelta burtiem uzšūts "Līgo", un apakšā uz balta zīda ar zelta burtiem ir lasāms: 26. jūnijā 1873.
Komentēt

17.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

18.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!

19.  

20 vēsturiski fakti par Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Vērts zināt!
Leģendārais baleta mākslinieks un horeogrāfs Alfrēds Spura to radīja Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesmas iedvesmots tālajā 1973. gadā. Toreiz gan dziesmu, gan deju padomju cenzūra izslēdza no svētku programmas. Pēc tam dziesma tika izpildīta svētkos, taču deja netika atjaunota, tāpēc tas, ka šogad tā tiks dejota simtgades svētkos, ir ļoti nozīmīgs notikums. 
Komentēt

20. Šogad tiks atjaunota jau pieminētā Dziesmu un Deju svētku cildināšanas tradīcija.

Šogad tiks atjaunota jau pieminētā Dziesmu un Deju svētku cildināšanas tradīcija.
Pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pie „Līgo” karoga pirmo reizi atskaņoja Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju!". 2018. gada svētkos tiks atjaunota tradīcija, kurā, koru dziedātājiem un diriģentiem dziedot valsts himnu, tiks cildināts „Līgo” karogs.
Ceremonija notiks 1. jūlijā plkst. 8:30 Rīgas Latviešu biedrības namā.
Komentēt

Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru