20 zīmīgi fakti par seno baltu vēsturi, kurus nemāca vēstures stundās

38 komentāri

Ekskluzīvi no filmas "Baltu cilts" veidotājiem - par to, kas nav rakstīts mācību grāmatās.


Kādi bija cilvēki, kuri Latvijas teritoriju apdzīvoja 13. gadsimtā? Par to vislabāk uzzināsi, ja noskatīsies filmu Baltu ciltis, kuru nupat jau izrāda ne tikai kinoteātros, bet arī kultūras namos visā Latvijā. Savukārt mēs tev piedāvājam īpaši sagatavotu "vēstures stundu", kuru nepasniedz nevienā skolā un kuru sagatavojuši filmas veidotāji brāļi Ābeles.

Un ar vēstures stundu mēs nedomājam garlaicīgu konspektu rūtiņu kladītē, bet gan tādus faktus par mūsu senčiem, kas varētu tevi patiešām interesēt.

1. Par lietu vērtību.

Par lietu vērtību.
Protams, tajos laikos nebija ne lietoti Volvo, ne eiro, tomēr, izmantojot likumsakarības, vēsturnieki var noteikt lietu vērtību un salīdzināt tās ar mūsdienās nopērkamām mantām.
Komentēt

2. Vērtīga trofeja

Vērtīga trofeja
Ja gadījās sirojumu laikā pieveikt kādu statusā augstu cilvēku, viņa galva tika pārvesta mājās. Vēlāk tuvinieki, vēlēdamies pienācīgi apbedīt mirušo, piekrita par to samaksāt.
Komentēt

3. Nekas neiet zudumā

Nekas neiet zudumā
Varētu šķist, ka upurētie dzīvnieki paliek gariem un dieviem, taču šāda lietu kārtība nav pieņemama tādos skarbos apstākļos, kā mūsu platuma grādos. Pēc ceremoniālām darbībām, par kurām sīkāk uzzināsi filmā "Baltu ciltis", upurētie kustoņi tika apēsti.
4 komentāri

4. Varbūt tavi priekšteči bija no citas planētas.

Varbūt tavi priekšteči bija no citas planētas.
Kā stāsta filmas "Baltu ciltis" veidotāji, kurus darba procesā konsultēja vairāki vēsturnieki, arheologi un citi eksperti: "Sēļi ir vismistiskākā baltu cilts, vēstures avotos liecības ir ļoti maz, un daudz jautrāk būtu pieņemt, ka tie ir citplanētieši, kā nekā mums visiem tuvu sirdij ir Ancient Aliens."
1 komentārs

5. "Es te biju"

"Es te biju"
Arī dzīvnieki var atskatīties uz 13. gadsimtu un konstatēt, ka tolaik daudz kas bija citādāk. Sumbri Latvijas teritorijā izmira 16. gadsimtā.

Starp citu, šajā gadsimtā ir bijuši centieni tos atgriezt un pieradināt atkal pie dzīves šeit - 2004. gadā Papes dabas parkā tika palaisti 5 sumbri, kuri gan pēc 3 gadiem esot no tā izlauzušies. Speciālisti toreiz aizrādījuši, ka šis dabas parks neesot bijis sumbriem īsti piemērots. Jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, viņiem nepatika un viņi aizgāja prom.

2010. gadā bijušas ziņas, ka pie mums dzīvo 9 sumbri, kuri ganās pa Līgatnes dabas parka teritoriju.
2 komentāri

6. Bijuši arī kādreiz tādi laiki.

Bijuši arī kādreiz tādi laiki.
Pat ārpus Latvijas robežām zināms, ka latvieši ir kartupeļēdāju tauta, taču izrādās, ka mūsu priekštečiem - baltiem - visbiežāk galdā tika celts rācenis. Kad tu pēdējoreiz ēdi rāceni?
7 komentāri

7. Viss varēja būt citādi.

Viss varēja būt citādi.
Lūk, kā tika pieņemts lēmums, kurš pilnībā varēja mainīt to, kādā Latvijā mēs šobrīd dzīvojam.
2 komentāri

8. Bijām viltīgi.

Bijām viltīgi.
Zemaišu apmetnēm neesot bijis daudz nocietinājumu. Tā vietā aizsardzībai tie izmantojuši apkārtējās dabas specifiku. Apmetnes bieži atradās bīstami purvainā zemē. Viens nepareizs krustneša solis varēja novest akacī.

Toties vietējie zināja slepenus ceļus, kas viņus droši izveda cauri purviem. Ziemā, kad ūdens ir sasalis, zemaiši nesuši akmeņus un baļķus uz ledus. Pavasarī, kad ledus nokusis akmeņi un baļķi nogrimuši dibenā, tā veidojot tikai sev zināmus ceļus.

2 komentāri

9. Ziemas bija skarbas un ne tikai aukstuma ziņā.

Ziemas bija skarbas un ne tikai aukstuma ziņā.
Mūsdienās ledu gaida bļitkotāji, bet kādreiz tas bija ļoti svarīgs karagājieniem. Tā kā lielu daļu teritorijas klāja purvāji un upes šķērsot bija daudz sarežģītāk (nebija tik daudz tiltu), tad karot visbiežāk izvēlējās ziemā, lai varētu šķērsot plašākas teritorijas.
Komentēt

10. Grūti iedomāties, bet reiz šeit notikušas negantas cīņas.

Grūti iedomāties, bet reiz šeit notikušas negantas cīņas.
12. gadsimtā tur, kur šobrīd atrodas Esplanāde bija Rīgas senais kalns. Divus gadus pirms pilsētas dibināšanas 1198. gadā tur notika neganta cīņa starp krustnešiem un Daugavas līviem. Tā bija pirmā kauja ar krustnešiem mūsdienu Latvijas teritorijā. Lai arī līvi tika sakauti, krustnešu vadonis bīskaps Bertolds kaujā krita. Viņu ar šķēpu esot nodūris kāds līvu kareivis vārdā Imauts.
Komentēt

11. Vai tu vēl vispār būtu starp dzīvajiem?

Vai tu vēl vispār būtu starp dzīvajiem?
Vairāki faktori - slimības, pārtikas trūkums, karošana - noteica to, ka cilvēka mūžs bija tik īss. Šobrīd vidējais dzīves ilgums Latvijā ir 74,5 gadi (sievietēm 79,5 un vīriešiem 69,7 gadi).

Lai arī šobrīd tas ir daudz zemāks kā vidējais Eiropā (80,6), tomēr varam paraudzīties uz šo faktu no labās puses - lai arī "aizejam pie tēviem" agrāk nekā citi eiropieši, tomēr dzīvojam divreiz ilgāk nekā balti 13. gadsimtā.

4 komentāri

12. Tavi senči noteikti bija lielāki hipiji, nekā tu jebkad esi bijis.

Tavi senči noteikti bija lielāki hipiji, nekā tu jebkad esi bijis.
Starp citu kādreiz šamaņu iecienītās sarkanās mušmires pie mums aug vēl tagad. Iecienīts apreibināšanās līdzeklis bijuši arī vaivariņi.

Es nopinu vainadziņu
No tiem purva vaivariem;
To uzliku Jānīšam,
Lai tas reiba nepiedzēris.

Komentēt

13. Arī profilkases nolūkos.

Arī profilkases nolūkos.
Metode ir balstīta pieņēmumā, ka cilvēki tāpat kā viss cits dabā sastāv no četriem pamatelementiem. Cilvēkos šie elementi bija sastopami četros ķermeņa šķidrumos. Ūdens - flegma, gaiss - sangvīnais šķidrums, dzeltenā žults - uguns un melnā žults - zeme.

Šķidrumiem ķermenī jābūt līdzsvarā, bet sliktie šķidrumi no organisma jāizvada. Nolaižot asinis ārsti centās samazināt melnās žults koncentrāciju asinīs. Procedūrai tika izmantoti praktiski visi ķermeņa virsmas asinsvadi, ieskaitot pat sīkās zemmēles un dzimumlocekļa vēnas. Pieaugušie profilakses nolūkos asinis mēdza nolaist pat četras reizes gadā.

2 komentāri

14. Pirmie, ar kuriem sastapās ieceļotāji.

Pirmie, ar kuriem sastapās ieceļotāji.
Tieši lībieši jeb līvi bija pirmie, ar kuriem sastapās vācu un skandināvu ieceļotāji, ierodoties Daugavas upes tirdziecības ceļa lejtecē. Visticamāk tāpēc arī viduslaiku periodā mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija tika nodevēta par Livoniju jeb līvu zemi. Livonija, kā šīs zemes nosaukums, saglabājies cauri gan vācu, gan zviedru, gan Krievijas caristes laikiem. Tikai pēc Pirmā pasaules kara tā beidzot sadalījās kļūstot par Igauniju un Latviju.

Pēdējā laika pētījumi pierāda pamatīgu lībiešu gēnu klātesamību latviešu genofondā. Latviešos ir 38% haplogrupas N1c1 īpatsvars. Šī haplogrupa visvairāk raksturīga somugru tautām. Bez Latvijas pašreizējā Eiropā haplogrupa N1c1 visvairāk ir izplatīta Somijā (59%), Lietuvā (42%), Igaunijā (34%). Tādā ziņā mēs varam jokot, ka latvieši ir lietuviski runājoši igauņi.

2 komentāri

15. Mums jau ar šķita, vai tik tas mums nav gēnos ierakstīts.

Mums jau ar šķita, vai tik tas mums nav gēnos ierakstīts.
Arī senie balti esot godā turējuši alu. Bet senajiem brūveriem bijusi viena tehnoloģiska nepilnība - dzelzs trauku trūkums. Tā kā baltu zemēs ieguva ļoti maz dzelzs, neviens neuzņēmās kalt tik lielu objektu kā brūvēšanas katlu. Tā vietā alu brūvēja koka kubulos, bet lai brāgu uzsildītu līdz vajadzīgajai temperatūrai, koka kubulā meta ugunī sakarsētus akmeņus.
Komentēt

16. Līdz tam balti vēl nebija aizdomājušies.

Līdz tam balti vēl nebija aizdomājušies.
Līdz pat 13. gadsimtam baltu tautu teritorijās netika būvētas ēkas ar skursteņiem. No apkures viedokļa, tās vairāk atgādināja mūsdienu “melno pirti”.

Istabas centrā atradās no māliem un akmeņiem mūrēta krāsns. Ziemas laikā krāsns tika kurināta visu dienu, tāpēc iekštelpas bija traki piedūmotas un uzturēšanās ēkās bija apgrūtināta. Tikai, kad uguni nodzēsa, saimnieki līdz ar tumsu nāca mājās izgulēties. Savukārt līdz ar gaismas ausmu iemītniekiem bija jādodas darbos, bet kādam jāpaliek un jākurina krāsns.

Komentēt

17. Katram bija savi pienākumi.

Katram bija savi pienākumi.
Viduslaikos bija ļoti izteikta vīriešu un sieviešu darba dalīšana. Vīrieši ziemas laikā devās mežā pēc malkas, savukārt vakaros apkopa lopus, sievietes veidoja apģērbus, apkopa sīklopus un gatavoja ēst. Vīri un sievas bieži vien satikās tikai tumšajā diennakts laikā. Šāda ikdienišķā nesatikšanās veidoja atšķīrīgus sievu stāstus un vīru stāstus. Katram dzimumam bija savas gudrības.
Komentēt

18. Baltos spēks!

Baltos spēks!
Šī, protams, nav vienīgā reize vēsturē, kad esam pierādījuši, ka ar mums jārēķinās kā ar vērā ņemamu pretsparu. Taču turpmāk, kad notiks kas līdzīgs, vienmēr atcerēsimies šo faktu - uzņēmība stāties pretim šķietami pārākam pretiniekam mums ir asinīs.

Vairāk par Saules kauju un iespaidīgus kaujas skatus skaties filmā "Baltu ciltis".
1 komentārs

19. Visvienkāršākā produkts reiz bijis liela vērtība

Visvienkāršākā produkts reiz bijis liela vērtība
Vai vari iedomāties šodien aiziet uz veikalu un sāls paciņu iemainīt, piemēram, pret jaunu uzvalku. Nebūtu slikti!
5 komentāri

20. Vai esi kādreiz par to aizdomājies?

Vai esi kādreiz par to aizdomājies?
Pilskalns ir kaut kas teju katram latvietim pašsaprotams. Varbūt katram latvietim pat ir savs mīļākais pilskalns. Interesanti gan, ka pilskalni ir tieši Baltijas jūras ziemeļaustrumu zemju īpatnība. Baltu ciltis tieši visvairāk uzticējušies kalniem, lai būvētu savus nocietinājumus.

Daudzo pilskalnu dēļ jau vikingu laikos tagadējo Baltijas reģionu dēvēja sennorvēģu vārdā
Garderike jeb "pilskalnu zeme". Protams, arī citās zemēs cēla pilis kalnos. Bet mēs atceramies kalnus kā pilskalnus pat tad, kad to galos sen vairs nav nevienas celtnes.
2 komentāri

Ja tev šis šķita interesanti, esam gatavi likt galvu ķīlā (ceram, ka radinieki beigās izpirks), ka tev varētu patikt arī dokumentālā filma Baltu ciltis. Noskaties treileri un nāc uz kino!

Līdz 25. maijam vari laimēt biļetes uz šo filmu mūsu konkursā. Ja vēlies piedalīties, spied šeit.

 

Bet, ja vēlies uzzināt, kur filmu var noskatīties, neskaitot lielos kinoteātrus, meklē seansu sarakstu šeit - to rāda un rādīs Latvijas kultūras namos.

 


Vērts izlasīt




Komentāri