Neparasts stāsts par pašu pēdējo padomju pilsoni

Komentēt

Astronauts, kam nebija, kur atgriezties.

Tie, kas dzimuši pirms 1980-to gadu vidus, atceras Padomju savienības sabrukumu. Baltijas ceļš, barikādes, janvāra apšaudes. Tad Padomju savienība beidzās, mēs kļuvām par neatkarīgas Latvijas pilsoņiem – ok, daļa kļuva par nepilsoņiem. Taču kādam PSRS iedzīvotājam pilsonības statuss ievilkās ilgāk, nekā citiem.

Kosmisko lidojumu inženieris Sergejs Krikaļovs atradās kosmosā, kad PSRS sabruka. Tobrīd viņa mājas bija nu jau neeksistējošā kosmosa stacija MIR, kas atradās 350 kilometrus no Zemes. Turp viņš bija devies padomju kosmosa misijā – kā PSRS pilsonis valstiski nozīmīgā darbā. Tad pēkšņi gadījās tā, ka valsts, kurā viņš bija dzimis un kurā strādāja, vairs nebija. Un nebija arī nevienas valsts, kas būtu atbildīga par viņa nogādāšanu mājās.

Sergejs, kuram togad apritēja 33 gadi, bija devies kosmosā no Baikonuras kosmodroma Kazahstānā. Tai bija jābūt īsai, vienkāršai misijai, vien 5 mēnešus garai. Šāda rakstura darbam viņš arī bija sagatavots. Taču pēc milzu valsts sabrukuma kļuva skaidrs, ka jaunizceptajai Krievijai nebija naudas, lai Sergeju nogādātu mājās. Jaunajai valstij, protams, nebija arī nekādas kosmosa programmas un vispār tobrīd bija daudz lielākas problēmas, ar kurām tikt galā. Sergejam lūdza uzkavēties MIR stacijā. Un tā vēl pēc mēneša, un vēl pēc mēneša. Kā atzina pats astronauts: “viņi teica, ka tas nenāk par labu manai veselībai. Bet tagad valsts ir tādās grūtībās, ka jebkura iespēja taupīt naudu ir prioritāte”.

Te gan jāatgādina, ka finansiāli patiešām tolaik nevienai valstij neklājās labi – gan Krievijā, gan arī Latvijā plosījās hiperinflācija un neskaidrība par jebkādu finansiālu nākotni. Un kritiskos apstākļos Sergejam vienmēr bija iespēja atgriezties – uz stacijas klāja atradās atgriešanās kapsula Raduga, paredzēta situācijām, kad MIR iemītniekam neplānoti jāatgriežas uz Zemes. Tomēr tas nozīmētu kosmosa stacijas bojāeju, jo to neviens vairs nepieskatītu. 

“Es nebiju drošs, vai man pietiks spēka izturēt visu programmu. Muskuļu atrofija, radiācija, vēža risks un novājināta imūnsistēma ir vien dažas no ieilgušas kosmosa misijas sekām” – tā Sergejs.

Beigu beigās astronauts kosmosā pavadīja divreiz ilgāku laiku par ieplānoto – 311 dienas jeb 10 mēnešus, cita starpā uzstādot pasaules rekordu. Nevienai no atlikušajām misijām vairs nebija naudas citam inženierim.

Bet ko Krievija? Krievija centās glābt situāciju, iztirgojot biļetes citām valstīm Sojuz raķetē. Austrija nopirka vienu vietu par 7 miljoniem ASV dolāru, bet Japāna – par 12 miljoniem, un aizsūtīja turp TV žurnālistu. Vienbrīd tika apsvērta doma pat pārdot visu MIR, kamēr stacija vēl darbojās. Diemžēl Sergejam Krikaļovam nācās palikt uz MIR klāja, lai šo visu apkalpotu. Saskumušais inženieris lūdza atvest medu, lai vismaz kaut kā justos iepriecināts, taču medus neatradās, un viņam nosūtīja citronu un mārrutkus. Klasiski! 

Visbeidzot situāciju izglāba Vācija, kas par 24 miljoniem no Krievijas iegādājās iespēju nosūtīt uz MIR savu inženieri. Tā 1992. gada martā Sergejs beidzot atgriezās mājās. 

Iedomājieties skatu – 1992. gadā no kapsulas iznāk vīrs skafandrā, uz kura ir padomju karogs un milzu burti USSR. Kolēģi sagadīja viņu ar kažoku, buljonu un spēcīgu roku, jo Sergejam pašam bija grūti nostāvēt – bez gravitācijas muskuļi atrofējas diezgan strauji, un Sergejs bezsvara stāvoklī bija pavadījis gandrīz gadu.

Tā gan nebija vienīgā pārmaiņa, ar kuru astronautam nācās samierināties – viņa valsts pēkšņi bija kļuvusi par demokrātisku sistēmu, komunistu partija vairs nebija pie varas, dzimtā Ļeņingrada bija mainījusi nosaukumu, un Sergeja kādreizējā lieliskā alga – 600 rubļu – tagad bija labi, ja puse no autobusa šofera atalgojuma.

Stāstam gan ir labas beigas – Sergejs Krikaļovs tika atzīts par Krievijas varoni, atkopās un pēc 2 gadiem devās jaunā kosmosa misijā. Šoreiz – kā pirmais Krievijas astronauts, kurš lidojis ar NASA raķeti. Un 2000. gadā kļuva arī par vienu no pirmajiem trim astronautiem, kuri devās misijā uz piecu valstu kopīgu projektu – Starptautisko Kosmosa staciju.

 

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru