VIDEO: Unikāli kadri no hipiju nometnes Latvijā 80tajos gados

Komentēt

Fragments no Jura Podnieka filmas "Mēs", 1989. gads.

Septiņdesmito gadu beigās hipiju nometne tika rīkota Igaunijā, pie Peipusa ezera - uz to ieradās cilvēki no visas Padomju Savienības, tomēr milicijai šis pasākums īsti nebija pa prātam.

Tajā brīdī rīdziniekam Mihailam Bombinam radās ideja pārcelt pasākumu uz Lilasti, kur tā veiksmīgi norisinājusies gadu no gada. Arī uz to brauca hipiji no visa PSRS un notikums ieguva leģendas statusu. Cilvēki vienkārši zinājuši, ka var doties uz šo vietu un baudīt hipija dzīvesveidu vasarā - citi ieradās uz pāris dienām, daži uzturējās pat vairākus mēnešus. Šī bija miera osta citkārt vajātajiem, no ikdienišķā atšķirīgajiem, bet miermīlīgajiem puķu bērniem.

"Es ierados šeit meklēt savas garīgās mājas," sižetā stāsta viena no apmeklētājām. "Pilsētā dzīvot ir daudz sarežģītāk, ir bijuši gadījumi, kad uz ielas uzbrūk, vienkārši bez iemesla sit pa seju, vai arī tev nogriež matus. [..] Es nesaprotu, kāpēc mūsu sabiedrībā ir tik daudz naida pret mums. Vai tiešām tikai mūsu izskata dēļ?

Viņi sauc mūs par netīreļiem. Es nesaprotu, kāpēc viņi domā, ka mēs esam netīri."

Padomju vara un tai pakļāvīgie saskatīja draudus sistēmai hipiju brīvdomībā. Skolās un augstskolās zēniem lika nogriezt garos matus, cilvēkiem neļāva pulcēties, Rietumu mūzika bija gandrīz pilnībā aizliegta, it sevišķi rokmūzika.

Bet tikmēr Lilastē tika radīta cita, droša pasaule. Nometne darbojusies līdz pat 1993. gadam, kad ieviests vīzu režīms ar Krieviju.


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru