10 ķermeņa daļas, bez kurām mūsdienās var iztikt

Komentēt

Paldies, evolūcija!

Dabā viss ir vienkārši – izdzīvo nevis stiprākais, bet tas, kurš visveiksmīgāk prot pielāgoties. Un, kā gadījies, kā ne, cilvēks šajā spēlītē ir vai nu patiešām bijis radības kronis, vai arī vienkārši izvilcis laimīgo lozi. Lai kā tur arī nebūtu, esam evolucionējuši tālāk par citiem dzīvniekiem, tādēļ varam par šo visu apspriesties internetā, nevis alā ap ugunskuru. Taču mūsu ķermeņos joprojām ir saglabājušās dažas lietas no laikiem, kad mūsu senči kāpa kokos, lai izvairītos no zobenzobu tīģeriem. Un šīs lietas ir ne vien bezjēdzīgas, bet reizēm arī traucē.

1. Aklās zarnas piedēklis
Muļķīgais, mazais piedēklis, kurš reizēm ņem un pats savā nodabā iekaist tik ļoti, ka jāgriež ārā. Salīdzinot ar pārējo gremošanas traktu, nekādas reālas vajadzības pēc šī piedēkļa nav – pastāv uzskats, ka kādreiz tas palīdzējis pārstrādāt augus, kas bagāti ar celulozi. Mūsdienās papīru mēs tomēr neēdam, tāpēc šis piedēklis dzīvo dīkā, lai arī daži jauni pētījumi liecina, ka tam varētu būt neliela nozīme imunitātes un organismu aizsargājošo baktēriju regulēšanā. Lai nu kā, tie, kam šis piedēklis medicīnisku iemeslu dēļ izgriezts, pārāk pēc tā neskumst un dzīvo nost, cepuri kuldami.

2. Plaukstas saliecējmuskulis Palmaris longus

Sasprindzini plaukstu tā, kā attēlā. Vai arī tev pie plaukstas pamatnes parādās izcilna rieva? Ja tā, tad tev šis muskulis ir, tomēr aptuveni 10% pasaules iedzīvotāju tāda nav, un viņi nejūt ne mazāko vajadzību. Kādreiz šis muskulis palīdzēja veikt labāku satvērienu, lai kāptu kokā. Kad kāds no jums pēdējoreiz kāpa kokā? Lūk, lūk. 

3. Spēcīgs žoklis
Šis, patiesībā, ir nedaudz skumīgi – zinot to, cik maksā zobārstu pakalpojumi – taču mūsdienās spēcīgs žoklis ir lieks. Arvien mazāk cilvēku patērē ēdienus, kuri centīgi jāgrauž, un mūsu termiski apstrādātā pārtika ir gana mīksta, lai to varētu apēst arī ar vārgāku žokli. Tā ka evolūcijas gaitā cilvēka žoklis ir arī samazinājies, bieži vien tajā nepietiek vietas visiem zobiem, un daudziem rodas problēmas ar gudrības zobiem, kuri arī vairs nav vajadzīgi, jo to pielietojums ir smalcināt cietu barību. Ja esi viens no tiem, kam gudrības zobus nācās izoperēt – saki “paldies” evolūcijai un senču dzīvesveidam.

4. Muskuļšķiedras, kas uztaisa zosādu
Kādreiz, kad cilvēki bija krietni spalvaināki (runa ir par dažiem simtiem tūkstošiem gadu, nevis astoņdesmitajiem), spēja pacelt kažoku aukstumā bija krietni noderīga – tādā veidā senais cilvēks varēja paturēt silto gaisu pie ādas un nenosalt. Šī ir absolūti bezjēdzīga spēja laikmetā, kad niecīgie matiņi, kas mums atlikuši, lielākoties ir noskūti, noepilēti, nolāzerēti, novaksēti vai citādi iznīdēti – arī paši mati uz ādas patiesībā ir pilnīgi nevajadzīga lieta. Jautrs fakts: mūsdienu cilvēks tik ļoti ienīst ķermeņa apmatojumu, ka tā dēļ ir izzudušas dažas kaunuma utu sugas.

5. Aste
Arī cilvēku mazuļiem mammas vēderā attīstības periodā parādās astīte – tas notiek aptuveni starp piekto un astoto nedēļu pēc ieņemšanas. Turpinājumā gan šī aste izzūd (izņemot atsevišķus gadījumus, kad piedzimst astains mazulis, kuram astīte tiek amputēta), un tas, kas mums ir atlicis, ir tikai astes kauls. Lūk, nelietīgais astes kauls ir ne vien bezjēdzīgs, bet dažreiz reāli traucē dzīvot. Šo sapratīs ikviens, kurš ziemā uz kalna ir pamanījies to salauzt.

6.Muskuļi, kas kustina ausis
Daļai dzīvnieku šie muskuļi ir ļoti svarīgi – piemēram, kaķi groza ausis, lai veiksmīgāk noteiktu skaņas avotu vai izteiktu dažādas emocijas. Kādreiz to varēja arī cilvēki, bet šī funkcija izrādījās tik lieka, ka tas, kas mums ir atlicis, ir spēja nedaudz pakustināt ausis, lai iepriecinātu iereibušus draugus ballītē. Nav jau īsti tas praktiskākais pielietojums, piekritīsiet?

7. Darvina spicīte ausī

Daļai cilvēku arī mūsdienās ir saglabājusies spica ādas kroka auss augšpusē. Lai arī tā nedara tieši vispār neko (varbūt vienīgi ļauj tās nēsātājam izskatīties pēc elfa), pastāv uzskats, ka kādreiz tā bija maza locītava, ar kuras palīdzību bija iespējams nolaist ausu augšdaļu, kā to dara daži dzīvnieki. 

8. Piramidālie muskuļi vēdera presē
Jā, mums ir arī tādi! Tiesa – ne visiem: aptuveni piektdaļai pasaules iedzīvotāju to nemaz nav. Piramidālie muskuļi stiprinās pie kaunuma kaula un taisnās vēdera preses. Daļai dzīvnieku, piemēram, ežiem, tie palīdz savilkties kamoliņā. Mums un citiem attīstītākiem primātiem šis muskulis nenoder tieši nekā.

9. Vīriešu krūtsgali
Mēs zinām, ko jūs teiksiet – daļā, ahem, rotaļu tie ir pat ļoti noderīgi un patīkami… tomēr no anatomisko funkciju viedokļa jēgas tiem nav. Vīriešiem tādi izveidojas tāpēc, ka sākotnēji abu dzimumu embriji attīstās vienādi un līdz brīdim, kamēr parādās atšķirības, krūtsgali ir jau izveidojušies. Nu, labi vismaz, ka tām rotaļām kaut cik noder.

10. Ādas kroka acs kaktiņā jeb tas, kas atlicis no trešā plakstiņa
Daļai dzīvnieku bez augšējā un apakšējā plakstiņa ir vēl trešais – tāda kā membrāna, ar kuru pēc vajadzības pārsegt aci, lai to pasargātu. Tāda ir putniem, reptiļiem un arī daļai zīdītāju. Kādreiz šāda membrāna bija arī mums, taču tagad no tās palikusi tikai krociņa, kuru mēs pat nespējam kontrolēt. Bet žēl, šis vismaz izklausās pēc kaut kā jēdzīga.

Starp citu, pastāv uzskats, ka arī daļa mūsdienās esošo ķermeņa sīkumu nākotnē varētu izzust pavisam – piemēram, tas pats ķermeņa apmatojums (visas dāmas grūtsirdīgi nopūšas) vai kāju pirksti. Dzīvosim – redzēsim. 

Avoti: 1, 2


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru