Vai tu mēdz aizmirst lietas? Iespējams, tāpēc, ka esi gudrs

Komentēt

Vismaz tāda versija ir zinātniekiem.


Ir cilvēki, kuri arī gana pieklājīgā vecumā spēj atcerēties ceturtajā klasē apgūto “Tālavas taurētāju” (saderam, tu tikko mēģināji to noskaitīt?), un ir cilvēki, kuri nespēj atcerēties, ko vakar ēda pusdienās, pat tad, ja no tā ir atkarīga viņu dzīvība. Pēdējie parasti tiek uzskatīti, kā lai to pieklājīgāk pasaka, par ļaudīm, kuri savu smadzeņu potenciālu izmanto nepilnīgi. Tomēr izrādās, ka viss var būt gluži otrādi.

Ilgu laiku arī neirozinātnieki (tie, kas pēta smadzenes) domāja, ka slikta atmiņa principā ir smadzeņu izgāšanās dzīvē. Galu galā, kāda jēga nest tās līdzi, ja tās neko sevī neuzglabā? Tomēr, lūk, 2017. gadā publicēts Toronto Universitātes pētījums liek domāt, ka smadzenes patiesībā… aktīvi cenšas aizmirst lietas. Nu, bāc, smadzenes, jums bija tikai viens darbiņš!

Tomēr, pirms tu esi sadusmojies uz savām smadzenēm un vēlies tām nedaudz iespert, zinātnieki arī paskaidro, ka smadzeņu darbs ir ne vien uzglabāt informāciju – tam mums jau ir cietie diski – bet arī pēc iespējas labāk optimizēt lēmumu pieņemšanu, paturot tikai svarīgo informāciju. Būsim godīgi, informācija par atsevišķām sabiedrības zvaigznēm un viņu piedzīvojumiem vannā nav tas, kas tev palīdzēs dzīvē, vai ne?

“Smadzenēm ir svarīgi aizmirst nebūtiskās detaļas un fokusēt uzmanību uz lietām, kas palīdzēs pieņemt lēmumus ārpasaulē” – tā Bleiks Ričardss, viens no pētniekiem.

Bet kur tad tā gudrība, tu jautāsi? Pētnieki teic, ka pēdējos gados uzzinātā informācija par smadzenēm – jo tā nu reiz ir ķermeņa daļa, par kuru mēs joprojām zinām ļoti maz – liek domāt, ka aizmiršana ir tikpat svarīga atmiņas sistēmas sastāvdaļa kā atcerēšanās. Viens no mehānismiem, ar kura palīdzību smadzenes to panāk, ir sinapšu jeb neironu savienojumu vājināšanās – tā ir vieta, kur tiek iekodētas atmiņas. Otrs mehānisms ir jaunu neironu radīšana no cilmes šūnām (jā, tas, ka nervu šūnas neatjaunojas, ir drusku nepatiesība, pasaki paldies saviem skolotājiem) – tie nāk un aizstāj veco neironu savienojumus, padarot tos mazāk pieejamus. Domā par to kā par pamatīgi aizkrāmētu skapi – to, kas ir skapja dibenā, tu, iespējams, ļoti sen neesi redzējis un īsti arī vairs nevari dabūt rokā. Tas arī izskaidro, kādēļ bērni tik ļoti aizmirst lietas – viņu smadzenēs rodas ļoti daudz jaunu neironu šūnu un savienojumu, respektīvi, “skapis” aizkrāmējas pamatīgā ātrumā. Tāpat kā rotaļlietu skapis īstajā dzīvē.

Zinātnieki teic, ka šis aizmiršanas mehānisms – kurš var šķist stulbs un neefektīvs, jo kāda velna pēc atbrīvoties no informācijas, kuru smadzenes ir pūlējušās tur ieviest – palīdz mums sašķirot informāciju un pieņemt labākus lēmumus jebkurā situācijā, kurā spējai sašķirot informāciju ir nozīme. Pirmkārt, aizmiršana ļauj mums pielāgoties jaunām situācijām, atbrīvojoties no novecojušās, kas var traucēt jaunajā vidē. Bez aizmiršanas smadzenēs būtu nemitīgs konflikts par to, kas notiek un kas jādara. Otrkārt, aizmiršana ļauj arī vispārināt pagātnes notikumus, sašķirot to kastītēs un šajās kastītēs ievietot arī jaunās atmiņas. Šim procesam detaļas ir nesvarīgas, nozīmīgs ir rīcības modelis, kas ļauj paredzēt jaunas pieredzes un rīcības. To, vai informāciju ir vērts atcerēties, nosaka tas, vai šī pieredze atgriezīsies. Tāpat, starp citu, dara arī mākslīgais intelekts.

Viss šis ļauj mums izdzīvot un veiksmīgi attīstīties nemitīgi mainīgā vidē – sevišķi mūsdienās, kur notikumu, pieredžu un informācijas daudzums ir brīžam burtiski prātam neaptverami liels. Smadzenes, kas prot pareizi sašķirot informāciju un atmest lieko, strādā efektīvāk par tām, kuras pūlas paturēt visu (un netiek ar to galā). Lai kā arī vecākā paaudze negānītos par 21. gadsimtu, kurā neviens vairs neatceras telefona numurus vai konkrētas formulas, no smadzeņu viedokļa šis ir gana efektīvs mehānisms – neturēt atmiņā to, ko iespējams sasniegt citādi.

Protams, nav vērts arī krist galējībās – neizmantotie nervu šūnu savienojumi un tajos saglabātās atmiņas izzūd, ja netiek lietotas, tāpēc tā iespējams pazaudēt arī vērtīgu informāciju. Tomēr, kad nākamreiz nevarēsi atcerēties servisa telefona numuru vai mazsvarīgu faktu, nejūties slikti par to. Tavas smadzenes vienkārši strādā optimālāk.

Avoti: 1, 2, 3


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru