Biosfēra 2: viens no dīvainākajiem eksperimentiem zinātnes vēsturē

1 komentārs

Kas notiek, kad cilvēks grib atkārtot dabas paveikto.

Zinātnes vēsture ir pilna ar dažādiem jocīgiem eksperimentiem, vairums no kuriem mūsdienās vairs nebūtu iespējami visādu ētikas komisiju dēļ. Un īstenībā tas nemaz nav slikti. Tomēr bez daudziem no tiem mēs arī nebūtu uzzinājuši daudz vērtīgas informācijas, un vēl bez dažiem – secinājuši, ka nekas mums lāga nesanāk. Tāds ir arī Biosphere 2 eksperiments. 

Īsumā – Biosfēra 2 ir mēģinājums radīt pašpietiekamu, no ārvides izolētu ekosistēmu. “2” ir tādēļ, ka pirmā biosfēra jau ir mums visapkārt – šī planēta. Ideja par tādas ekosistēmas izveidošanu radās jau 1970jos gados, lai arī ideja par tādu radusies jau divdesmitā gadsimta sākumā. Septiņdesmito gadu vidū cilvēki sāka uzskatīt, ka rietumu civilizācija nevis mirst, bet ir jau nomirusi, un šobrīd mēs vienkārši veicam izrakumus tās drupās, lai paņemtu to, kas var būt lietderīgs jaunas civilizācijas būvēšanai. Tā nu domāts – darīts, un 1984. gadā uzņēmums Space Biospheres Ventures paziņoja, ka grasās būvēt hermētisku kupolu struktūru, kurā dzīvos vesela ekosistēma ar visiem cilvēkiem un attiecīgi arī ar tīru dzeramu ūdeni, skābekli un pārtikas produktiem.

Biosfēra 2 tika uzbūvēta Arizonas tuksnesī un tika uzskatīta par “iespējams vissvarīgāko zinātnes projektu, kāds jebkad bijis”. Kā nekā, tās uzdevums būtu izglābt pasauli. Struktūrā mita 3800 dažādas dzīvnieku un augu sugas, ieskaitot kolibri un lemūru pasugu. Notekūdeņi tika attīrīti caur augsni, kur īpaši mikrobi apēda piesārņojumu. Naktī pirms misijas sākšanās Biosfēras īpašnieki sarīkoja grandiozu ballīti 2000 cilvēkiem, kuras beigās zinātnieki, kas bija apņēmušies piedalīties misijā, iekāpa Biosfērā, aiz viņiem aizvēra hermētiskās durvis, tad viņi pamāja palicējiem un devās uz savām jaunajām mājām.

No mediju viedokļa projekts bija ļoti izdevies – tūristi bariem plūda uz tuksnesi, lai apskatītu Biosfēru no ārpuses. Īpašnieki cerēja ar laiku vienu Biosfēru izvietot kosmosā un vēlāk varbūt arī uz Mēness un uz Marsa.

Tiesa, Zemes Biosfērai diezgan strauji sāka parādīties problēmas – divas nedēļas pēc misijas sākuma zinātniece Džeina Pointere nogrieza sev daļu pirksta bija spiesta pamest Biosfēru, lai dotos uz slimnīcu. Atgriežoties viņa sev līdzi pa kluso atveda somu ar datoru detaļām un krāsu fotofilmiņu. Kā vēlāk izrādījās – šī nebija vienīgā piegāde, ko piedzīvoja it kā pašpietiekamā Biosfēras sistēma – tai bija nepieciešamas sēklas, vitamīni, peļu slazdi un citas lietas vismaz divreiz mēnesī. Inženieri pa kluso iebūvēja arī ierīci, kas attīra gaisu no ogļskābās gāzes.

Diezgan ātri zinātnieki saskārās arī ar citām problēmām. Lai arī struktūras iekšpusē bija silts, graudaugu augšanai bija nepieciešama saule, kas togad īpaši nerādījās pie mākoņainajām debesīm. Zinātniekiem nācās atvērt trīs mēnešiem paredzēto ēdienu rezervi, kas slepus bija novietota Biosfērā. Tad izrādījās, ka augsnē ir savairojušās skābekli patērējošas baktērijas, un struktūras iekšpusē kļuva grūti elpot. Komanda jutās kā kalnos četru kilometru augstumā. Tā nu struktūrai tika piegādāta cisterna ar šķidro skābekli. Nomira kolibri un bites, augi palika neapputeksnēti. Tiem uzbruka nematožu kāpuri un kodes, savairojās prusaki. Pēc desmit mēnešiem misijas ekspertu padome, kas konsultēja projektu, nāca klajā ar ziņojumu par Biosfēras komandas zinātniskās pieredzes trūkumu un slikti definētajiem mērķiem. Lietas aizgāja pa pieskari tik strauji, ka vairums no šīs padomes atkāpās.

Neskatoties uz visām neveiksmēm un 20 miljonu ASV dolāru zaudējumiem viena gada laikā vien, Biosfērā tika palaista otra misija. Tika atlaista valde, un lietas turpinājās tikpat slikti, līdz divi dalībnieki no pirmās komandas – kas Biosfērā bija pavadījuši divus gadus (!!!) – kādā rītā slepus ielauzās struktūrā, baidoties par tur esošās komandas veselību un dzīvību. Ja Biosfēras atmosfēra netiktu pareizi pieskatīta, visi iekšā esošie varētu iet bojā – tā abi drosminieki skaidroja savu rīcību presei jau pēc aresta. Viņu acīs bija asaras – šis noteikti nebija viegls lēmums. Sekoja vairāki tiesas procesi, un otrā misija tika izbeigta dažus mēnešus vēlāk.

Diemžēl secinājums izrādījās cilvēces zināšanām nelabvēlīgs – mēģinājums atkārtot dabā esošo līdzsvaru mākslīgā struktūrā nebija izdevies. Attiecīgi, cilvēcei nācās aizmirst par Biosfērām uz Marsa. Zinātnieki pievērsās šaurākām dabā esošām problēmām. Viss projekts izmaksāja 200 miljonus ASV dolāru un tika atzīts par neveiksmi.

Biosfēra 2, starp citu, joprojām darbojas kā daļa no Arizonas Universitātes. Un, atskatoties pagātnē, mūsdienu zinātnieki to vairs neuzskata par tik milzīgu izgāšanos. Jā, tai bija problēmas ar skābekli un pārtiku, tomēr pirmā komanda tajā nodzīvoja 2 gadus, audzējot papaijas, bietes, banānus, rīsus un citus augus. Kopumā visa komanda saglabāja labu veselību, ūdens nekļuva indīgs un visa ekosistēma nepārvērtās par sapuvušu kompostu, neskatoties uz to, ka dažas sugas tomēr izmira. Biosfēras 2 eksperiments kļūst arvien nozīmīgāks mūsdienās, kad cilvēki ir pamatīgi izmainījuši Biosfēru 1 – oglekļa daudzums atmosfērā ir lielākais pēdējo trīs miljonu gadu laikā, temperatūra pieaug, klimats izmainās, un mums visiem ir jāsaprot, kā ar šīm pārmaiņām sadzīvot. Un, iespējams, ar laiku būs nepieciešama Biosfēra 3, lai veiktu pasaules glābšanai vajadzīgus atklājumus.

 

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri