Daži nopietni iemesli kārtīgi apdomāt, ko visiem kopā iesākt ar dabu

Komentēt

Un to vajadzētu apdomāt, pirms ir par vēlu.

Mēs dzīvojam Latvijā – brīnišķīgā vietā, kurā ir tīras upes, meži un pļavas. Pie mums ir relatīvi neskarta un zaļa vide. Tomēr neesam izolēti no pārējās pasaules, tādēļ pārmaiņas dabā, kas jau sākušās citviet, ar laiku neizbēgami skars arī mūs. Un lūk, maija sākumā Apvienoto Nāciju organizācija nākusi klajā ar apjomīgu ziņojumu par dabas un klimata pārmaiņām, kas ir, maigi izsakoties, nedaudz satraucošas.

Netērējot laiku lieki, ziņojuma kopsavilkums ir tāds – miljons (miljons!) dzīvnieku un augu sugu ir apdraudētas cilvēka darbības dēļ. Pašreiz dabas daudzveidība pamatīgi cieš un sarūk iepriekš nepieredzētos apjomos. Vismaz tiktāl, cik sniedzas cilvēces atmiņa – dinozauriem, droši vien, klājās vēl skarbāk, bet nez, vai šis ir scenārijs, ko ieteicams atkārtot. Lielākoties tas notiek tāpēc, ka cilvēkam vajag arvien vairāk ēdiena un energoresursu.

Ziņojumā, ko veidojuši 145 eksperti 3 gadu garumā izmantojot 15 000 atsauču materiālu vienības (kur viņiem pacietība?!) ir, iespējams, viena no jaudīgākajām liecībām par to, kā mēs pēdējās desmitgadēs esam apgājušies ar šo planētu – mūsu mājām. Te daži ilustratīvi fakti: 

Vispārēji:

  • 75% sauszemes vides ir būtiski izmainīta cilvēka darbības rezultātā (66% ūdens vides tāpat)
  • 60 miljardi tonnu atjaunojamu un neatjaunojamu resursu ik gadu tiek igūti no zemes dzīlēm. Šis skaitlis ir pieaudzis turpat par 100%, salīdzinot ar 1980. Gadu
  • Par 15% pieaudzis materiālu izmantojums uz vienu cilvēku visā pasaulē, salīdzinot ar 1980. gadu (un arī cilvēku skaits, protams, nav ,azinājies)
  • 85% purvu un mitrāju, kas eksistēja 1700. gadā, ir zuduši. Mitrāji izzūd trīsreiz ātrāk par mežiem.

 Dzīvnieku un augu sugas

  • Šobrīd pasaulē eksistē ap 8 miljoniem dzīvnieku un augu sugu (to vidū 5,5 miljoni kukaiņu sugu)
  • Sugu daudzveidība šobrīd izzūd desmitiem tūkstošu (!!!) reižu ātrāk nekā pirms 10 miljoniem gadu. Šis ātrums pieaug.
  • 1 miljonam sugu draud izzušana. Daudzas izzudīs tuvāko desmitgažu laikā.
  • 500 000 sugu (jeb 9%) no sauszemi apdzīvojošām sugām nav, kur dzīvot – to dabiskās dzīvotnes strauji izzūd, un, bez to atjaunošanas, arī pašas sugas izzudīs.
  • Līdz pat 40% abinieku sugu draud izzušana.
  • 33% rifus veidojošo koraļļu, haizivju un to radinieku, un nepilni 33% jūras zīdītāju ir apdraudēti.
  • Kopš 16. gadsimta izzudušas vismaz 680 mugurkaulnieku sugas. Tas noticis cilvēka darbības rezultātā.
  • Aptuveni 560 mājdzīvnieku šķirņu ir izzudušas līdz 2016. gadam, un aptuveni 1000 šķirnēm vēl draud izzušana. Jā, izrādās, cilvēks pazaudē arī paša radīto.
  • 6 pārnadžu sugas ir izdevies izglābt no izzušanas, pateicoties saglabāšanas noteikumiem.

Pārtika un lauksaimniecība

  • Par 300% pieaugusi graudu ražošana, salīdzinot ar 1970. Gadu
  • 23% aramzemes ir zaudējuši produktivitāti saistībā ar noplicināšanu
  • 75% pārtikas augu ir atkarīgi no apputeksnētājdzīvniekiem. Šie augi nedos ražu, ja nebūs, kas tos apputeksnē.
  • 11% pasaules iedzīvotāju joprojām cieš badu (mēs tikmēr prātojam, kā lai tiek vaļā no riepas uz vidukļa).
  • Nepilni 33% aramzemes un 75% pasaules saldūdens resursu tiek patērēti augu vai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošanai.
  • 25% no pasaules CO2 izmešiem rodas pārtikas ražošanas un zemes mēslošanas rezultātā. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ražošana aizņem ¾ no šiem izmešiem.
  • Līdz 2015. gadam Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstis bija kopā saņēmušas 100 miljardus ASV dolāru videi kaitīgas lauksaimniecības atbalstam.

Okeāni un zivjsaimniecība

  • 55% no okeānu laukuma ir nosegti ar zvejniecību
  • Paredzams, ka līdz gadsimta beigām samazināsies 3-25% okeānā iegūstamo zivju biomasas – tieši klimata izmaiņu dēļ. 3% paredzami tad, ka klimats sasils vien nedaudz. Būtiskas sasilšanas rezultātā zivju izzušana tuvosies 25%.
  • Saskaņā ar 2011. gada ziņojumu, līdz pat 33% visu pasaulē nozvejoto zivju ir iegūtas maluzvejniecības ceļā.
  • Kopš 1870. gada esam zaudējuši 50% visu koraļļu rifu.

Meži

  • Kopš 1970. gada kokmateriālu ieguve pieaugusi par 45%.
  • 50% lauksaimniecības platību paplašināšanās notikusi uz izcirsto mežu rēķina.
  • 68% – tik daudz mežu mums pasaulē atlicis, salīdzinot ar pieņemot pirms-industriālo mežainību.
  • Lai viss neliktos tik slikti: no 1990. līdz 2015. gadam mākslīgi stādīto mežu platības pieaugušas par 110 miljoniem hektāru. Tas joprojām ir gaužām maz, tomēr nav mazsvarīgi.
  • 10-15% no visiem kokmateriāliem tiek iegūti nelikumīgi (un atsevišķās teritorijās tie sasniedz pat 50%)
  • Vairāk kā 2 miljardi cilvēku visā pasaulē ir atkarīgi no koka kurināmā, lai nosegtu enerģētiskās pamatvajadzības.

Pilsētvide, sociālekonomiskās problēmas un veselība

  • Urbānās teritorijas pieaugušas par vairāk kā 100% kopš 1992. gada
  • Kopš 1970. gada pasaules iedzīvotāju skaits pieaudzis par 105%
  • Aptuveni 4 miljardi cilvēku pasaulē ārstējas tikai ar dabas veltēm (interesanti, vai starp tiem tiek ieskaitīti vakcīnu pretinieki?)
  • 40% no pasaules iedzīvotājiem nav pieejas tīram un droši dzeramam ūdenim
  • Vairāk kā 80% pasaules notekūdeņu tiek palaisti vidē bez jebkādas attīrīšanas
  • Plastmasas piesārņojums kopš 1980. gada pieaudzis desmitkārt. Desmitkārt!

Ja šis nav iespaidīgi, tad mēs nezinām, kas ir. Kā teic viena no ziņojuma līdzautorēm, Minesotas Universitātes pētniece Keita Baumana, “Mēs esam dokumentējuši iepriekš nekad neredzētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, un šis ir pilnībā atšķirīgs no jebkā, ko apdraudējuma ziņā esam novērojuši iepriekš visā cilvēces vēsturē”.

Bet ko tad darīt?

Ziņojuma autori ir izskatījuši dažādus scenārijus pēc to dramatiskuma pakāpes, un diemžēl jāteic, ka gandrīz visos gadījumos negatīvās tendences turpināsies vismaz līdz 2050. gadam. Vienīgie scenāriji, kuri neizskatās slikti, ir tie, kas paredz “transformatīvas pārmaiņas”. Kas tās tādas par pārmaiņām?

Tā, autoruprāt, ir domāšanas un rīcības maiņa uz tādu modeli, kurā pret pārtiku attiecas nevis kā viegli nopērkamu un izmetamu lietu, bet gan ierobežotu dabas resursu. Kurā iedzīvotāji un ražotāji cenšas iespēju robežās samazināt fosilā kurināmā izmantošanu, apdraudētie biotopi un sugas tiek maksimāli aizsargāti un mēs visi kopā cenšamies neturpināt dramatisko piesārņojuma ražošanu.Nav jau nekas tāds, par ko mums dažādas vides organizācijas nestāstītu ik dienas (varbūt problēma ir tajā, ka mēs pārāk neieklausāmies). Tiesa, tā ir tikai daļa no problēmas risinājuma. Autori bilst, ka nepieciešamas arī inovācijas gan dabas aizsardzībai, gan jauniem pārtikas un enerģijas ražošanas modeļiem, bez kuriem būs grūti nodrošināt visus pasaules iedzīvotājus ar pamatvajadzībām. 

Starp citu, klimata pārmaiņas un dabas aizsardzība būs viens no galvenajiem jautājumiem, ar kuru būs jātiek galā jaunajam Eiropas Parlamentam. Ja tev rūp tas, kādā pasaulē dzīvos nākamās paaudzes, neesi slinks – aizej un nobalso.

Jo doma par to, ka arī mazbērni dzīvos tikpat tīrā un foršā Latvijā, ir ļoti, ļoti patīkama.

Avoti: 1, 2. 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru