Pustonnīgi putni un veģetāri krokodili: zinātne pēta senos dzīvniekus

Komentēt

Viss izskatījās stipri citādi, nekā tagad.

Nav nekāds jaunums, ka pasaule mainās, un dzīvnieku pasaule mainās tai līdzi. Lūk, cilvēks savas darbības rezultātā vien ir atbrīvojis pasauli no dažiem tūkstošiem dzīvnieku un augu sugu. Tomēr nav jau arī gluži tā, ka viss notiek tikai cilvēka dēļ. Viss ir plūdis un mainījies arī tajos laikos, kad mēs vēl sēdējām kokos un metām viens otram ar sprunguli. Tā nesen divi pētījumi atklājuši visnotaļ interesantus senos zvērus.

Kā izrādās, agrāk Eiropu apdzīvojuši pustonnu smagi putni. Pustonna – tas ir tik, cik sver kārtīgs leduslācis. Un aptuveni trīsreiz vairāk par strausu. Skaidra lieta, protams, ka nekādi lidotāji šie milzeņu vis nebija, tomēr zinātnieki spriež, ka viņi bijuši izcili skrējēji. Līdzīgi, kā strausi un emu Austrālijā. Te ir mākslinieka vizualizācija tam, kā šis putns varējis izskatīties.

 

Pachystruthio dmanisensis – tāds vārds dots milzenim, kurš atklāts jau iepriekš, taču neviens nekad nav domājis, ka tāds bijis arī Eiropā – dzīvojies pa Eiropas austrumu galu, Krimas pussalu un mūsdienu Ukrainas austrumiem. Krimas pussalā arī atrasts šī putna stilba kauls, kas ļauj spriest par milzeņa izmēriem. ptuveni tad, kad pirmie cilvēki ienāca no Āfrikas. Varbūt, ka viņi pat ir satikušies! Tiesa, tikšanās varēja beigties ar ēdienreizi jebkuram no iesaistītajiem, ne tikai cilvēkam – kopā ar pašu putnu atklāts arī fakts, ka viņi medījuši mamutus. Ļausim tev to izlasīt vēlreiz: tas ir putns, kas medī mamutus. Medī. Mamutus. Nopietni. Putnam gan tas nepalīdzēja evolūcijas ceļā – pirms aptuveni 1.2 miljoniem gadu tas ir izmiris uz neatgriešanos.

Tiesa, tas nav vienīgais milzu putns, kas dzīvojis Eiropā. Ja šķiet, ka šis tāds balodis vien ir, tad varbūt tevi iepriecinās Dromornis stirtoni, kas apdzīvoja Eiropu 65-33 miljonus gadu atpakaļ un bijis principā trīsmetrīga nāvējoša pīle. Kā vieni no primitīvākajiem pirmatnējiem putniem un dinozauru pēcteči, šie lielie putni bija plēsēji (nu, protams) un zinātnieki spriež, ka viņu pārtika ir bijusi neliela izmēra zirdziņi. Pīle, kas ēd zirdziņus – kā gan laiki ir mainījušies!

Taču arī šie nav vislielākie putni, kādi ir dzīvojuši uz Zemes (nu, vismaz no tiem, par kuriem mēs kaut ko zinām, jo esam izrakuši kādu kaulu vai citu palieku). Diezgan ilgu laiku paleontologi savā starpā strīdējās par to, kuram pirmatnējam briesmonim pienākas šis gods, līdz beidzot ir panākta vienošanās – par tādu tagad tiek uzskatīts Vorombe titānputns. Madagaskarā dzīvojošais 800 smagais nezvērs bija lielākais dzīvnieks uz salas un uzskatīts par vienu no svarīgākajiem Madagaskaras dīvainās faunas attīstībā. Izskatās iespaidīgi:

 

Taču pietiks par putniem. Nobeigumā par kādu citu dinozauru pēcteci – krokodilu. Paleontologi (zinātnieki, kas pēta dzīvnieku un augu fosilijas) nesen veikuši tādu diezgan skumju secinājumu – stulbais meteorīts, kurš iznīcinājis dinozauru pasauli, pie viena sev līdzi nebūtībā paņēmis arī krokodilu veģetāros brāļus. Sorry, veģetārieši! Turklāt, lietas ir vēl interesantākas – pētot dažādu krokšu fosiliju zobus, secināts, ka krokodili vairākas reizes ir kļuvuši no gaļēdājiem par veģetāriešiem un atpakaļ. Gandrīz kā īsti hipsteri. Un tā esot bijusi visnotaļ veiksmīga diētiska stratēģija – vismaz līdz brīdim, kad tā laika klimatisko pārmaiņu rezultātā izzuda vairums no barojošajiem augiem. Arī mūsdienās krokodilu zobi ir salīdzinoši vienkārši un pat gludi, salīdzinot ar citu plēsēju super asajiem ilkņiem. Un dažreiz krokodili labprāt uzcienājas ar augļiem – pat pa taisno no koka. Lūk aligators, kas pašrocīgi cienājas ar kumkvatiem.

 

Ko no tā secināt? Mazliet vairāk cieņas pret putniem nenāktu par ļaunu. Un nebaltai dienai to medījuma konservu tomēr ir vērts pieglabāt.

Avoti: 1, 2, 3, 4, 5


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru