20 evolūcijas pazīmes, kuras vari atrast savā ķermenī

Komentēt

Ir dažādas ķermeņa daļas un refleksi, kas mūsu priekštečiem palīdzēja izdzīvot, bet mums nav vajadzīgas.


1. Plaukstas satveršanas reflekss

Plaukstas satveršanas reflekss
Vai esi domājis, kāpēc zīdaiņi spēj ļoti cieši satvert pieaugušā pirkstu? Bieži vien satvēriens ir tik ciešs, ka varētu noturēt paša bērna svaru - to sauc par plaukstas satveršanas refleksu. Tas nāk no priekštečiem, kuriem uz ķermeņa bija kārtīgs apmatojums - primātu sugu zīdaiņi ieķērās mātes spalvās, lai tā mazos varētu pārnēsāt no vienas vietas uz otru.
Komentēt

2. Gudrības zobi

Gudrības zobi
Ilgu laiku atpakaļ, mūsu priekštečiem bija 32 zobi, kas ļoti noderēja viņu diētai. Taču līdz ar evolūciju, mainījās diēta - sāka izmantot uguni un ēdienu pagatavot. Tāpēc ar laiku priekšteču žokļi samazinājās, bet aizmugures dzerokļi - gudrības zobi - palika. Lielākajai daļai cilvēku šie zobi izaug, citiem nē. 
Komentēt

3. Palmaris Longus muskulis

Palmaris Longus muskulis
Lielākajai daļai cilvēku tas ir - vari pārbaudīt, sasprindzinot roku dūrē, un tad tas parādās zem plaukstas. Priekštečiem-primātiem tas bija vajadzīgs, lai satvertu priekšmetus un rāptos kokos, taču mums tas nefunkcionē un neietekmē mūsu spēju izveidot satvērienu.
Komentēt

4. Auricularis ausu muskuļi

Auricularis ausu muskuļi
Mūsdienu cilvēkam šie muskuļi pārsvarā ir pārāk vāji, lai tos izmantotu. Lai arī daži vēl spēj pielietot refleksu, lielākā daļa šos muskuļus nespēj izmantot oriģinālajam nolūkam - ausu kustināšanai - kā to spēja mūsu priekšteči.
Komentēt

5. Bedrīte starp degunu un augšlūpu

Bedrīte starp degunu un augšlūpu
Embrijam tā izveidojas pirmajos divos līdz trīs mēnešos, un, tā kā tai nav pilnīgi nekādas funkcijas, zinātnieki uzskata, ka tā ir iezīme, kura evolūcijas laikā palikusi no zivīm.
Komentēt

6. Apmatojuma trūkums

Apmatojuma trūkums
Ne tikai runājot par primātiem, bet pat starp zīdītājiem šī ir reta parādība. Pēc zinātnieku domām, apmatojuma samazināšanās sākās pirms aptuveni 6 miljoniem gadu, kad priekšteči sāka medīt ūdenī un pārvācās dzīvot uz karstākām vietām. Ir arī versija, ka tas varēja būt aizsardzības mehānisms, lai samazinātu parazītu, piemēram, ērču, risku.
Komentēt

7. Zosāda

Zosāda
Kad dzīvniekiem ar kažoku ir auksti, viņu muskuļi saraujas un apmatojuma folikulas paceļas, radot biezāku aizsardzības kārtu. Reflekss saglabājies arī cilvēkos, un saucam to par zosādu.
Komentēt

8. Mazie kāju pirksti

Mazie kāju pirksti
Zinātnieki uzskata, ka mūsu priekštečiem vajadzēja piecus kāju pirkstus, lai spētu skriet lielus attālumus medību nolūkos. Turpretim šodien, kamēr daži kāju pirksti ir nepieciešami, lai mēs noturētu līdzsvaru, mazais pirksts ir bez nozīmīgas funkcijas. Pastāv arī uzskats, ka laika gaitā, evolūcijas iespaidā, cilvēkiem vairs nebūs šī pirksta.
Komentēt

9. Astes kauls

Astes kauls
Tas ir saglabājies no tiem priekštečiem, kuriem auga aste. Pēc zinātnieku domām, cilvēku priekštečiem pārstāja augt astes, kad tie sāka staigāt uz tikai divām kājām.
Komentēt

10. Vīriešu krūtsgali

Vīriešu krūtsgali
Šī evolūcijas gaitā saglabājusies iezīme rada daudz jautājumu. Lai kaut nedaudz remdētu ziņkāri par to, kāpēc tā, zinātnieki izskaidrojuši, ka tas saistīts ar embrija attīstību. Krūts audi embrijam izveidojas krietni pirms notiek tā kļūšana par vīrieša dzimumu.
Komentēt

11. Plantaris muskulis

Plantaris muskulis
Tas atrodas kājā un mūsu staigājošajiem priekštečiem bija vajadzīgs, lai stingri satvertu priekšmetus ar pēdu palīdzību. Cilvēkiem ir šis muskulis, taču tas zaudējis savu funkciju un mērķi.
Komentēt

12. Žagošanās

Žagošanās
Arī šīm apnicīgajām spazmām krūtīs nav nekādas īstas funkcijas, un zinātnieki uzskata, ka tās esam mantojuši no priekštečiem abiniekiem.
Komentēt

13. Plica semilunaris - iekšējais plakstiņš

Plica semilunaris - iekšējais plakstiņš
Zīdītāju un mugurkaulnieku priekštečiem bija mirkšķināšanas membrāna, kas darbojās kā vēl viens plakstiņš. Laika gaitā cilvēkiem zudusi šī iezīme, taču plica semilunaris ir kā pāri palikušais pierādījums, ka reiz mums bija šis plakstiņš.
Komentēt

14. Mandeles

Mandeles
Tās ir daļa no mūsu limfātiskās sistēmas, kura mūsdienu cilvēkam īsti nepilda būtiskas funkcijas. Mandeles var uzskatīt arī par liekām, jo, piemēram, ja bērns saslimst ar mandeļu iekaisumu, angīnu, tad mandeles var izņemt un to trūkums neietekmē imūnsistēmu.
Komentēt

15. Padušu apmatojums

Padušu apmatojums
Pēc zinātnieku domām, šim bija liela saistība ar sviedru dziedzeriem - apmatojums visu izdalīto uzturēja ilgāk, ļaujot potenciālajam dzīvesbiedram būtni saost un tikt piesaistītam.
Komentēt

16. Apendikss

Apendikss
Tas ir resnās zarnas turpinājums, kas mūsu priekštečiem bija nepieciešams, lai sagremotu un pārstrādātu ēdienu. Lielākā daļa zinātnieku to uzskata par pilnīgi lieku mūsdienu cilvēkam, it īpaši, ņemot vērā, ka tas var sagādāt tādas problēmas kā iekaisums - apendicīts.
Komentēt

17. Muskulis zem atslēgas kaula

Muskulis zem atslēgas kaula
Šis muskulis, kas stiepjas no pleca līdz pirmajai ribai, dažiem nav vispār, kamēr citiem ir vienā vai abās pusēs. Tas mūsdienu cilvēkam nav nepieciešams, jo tas bija noderīgs priekštečiem, kuri pārvietojās uz četrām ekstremitātēm.
Komentēt

18. Trīspadsmitā riba

Trīspadsmitā riba
Mūsu attājaiem radiem - šimpanzēm un gorillām - ir trīspadsmitā riba, un, kā izrādās, arī 8% cilvēku tāda ir. Protams, bez funkcijas.
Komentēt

19. "Phrenic" nervs

"Phrenic" nervs
Līdzīgi kā zivīm, cilvēkiem šis nervs nāk no galvaskausa apakšas, iet uz leju pa kaklu uz diafragmu, atstājot to neaizsargātu. Zivīm tas ir piemērots un noder, tomēr cilvēkam šāda nervu uzbūve un novietojums nav nedz noderīgs, nedz drošs. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka tas cilvēkiem palicis no zivīm. 
Komentēt

20. Izcilnis uz auss

Izcilnis uz auss
Dažiem cilvēkiem uz auss ir izciļņi, un zinātnieki uzskata, ka tas palicis no priekštečiem, kuriem bija spicākas ausis.
Komentēt

Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru