16 aizraujoši fakti par gadalaiku maiņu

Komentēt

Šo sapratīs tikai daļa pasaules iedzīvotāju – tie, kas pieredzējuši gan sniegu, gan karstumu.

Lai arī šobrīd šķiet, ka gribētos dzīvot kādā nedaudz siltākā vietā, patiesībā dzīvot Latvijā ir ļoti interesanti. Te var pilnībā novērot visus 4 gadalaikus un to maiņu. Un katra gadalaika cienītājam reizi gadā tiek savs prieciņš! Tomēr gadalaiki ir interesanti ne vien no ainavas maiņas, bet arī bioloģijas un astronomijas viedokļa. Lūk, 16 lietas, kuras tu varbūt nezināji.

1. Vai tu vispār zini, kādēļ mūs piemeklē gadalaiku maiņa? Tas nav tādēļ, ka zeme virzās projām no Saules savā eliptiskajā orbītā. Te gan jāpiebilst, ka orbīta mainās aptuveni reizi 100 000 gadu, un tas var padarīt dzīvi uz zemes siltāku vai vēsāku. Tomēr gadalaiku maiņa ir saistīta ar Zemes ass diagonālo stāvokli – vasarā saulei tuvāka ir mūsu puse, ziemā – Austrālijas jeb dienvidu puslodes puse.

2. Ja precīzāk – Zemes ass ir “sagāzusies” par 23.5 grādiem, kas arī nosaka atšķirīgo Saules gaismas daudzumu, ko katra puslode katrā gadalaikā saņem.

3. Astronomi uzskata, ka pirms 4.5 miljardiem gadu Marsa izmēra astronomiskais objekts ietriecās tolaik vēl itin jaunajā Zemē un pamatīgi to sašķieba. Tiesa, arī sašķiebtā ass ik pa laikam maina savu leņķi no 22.1 līdz 24.5 grādiem. 

4. Ja ass kļūst slīpāka, arī gadalaiku īpašības kļūst izteiktākas – vasaras kļūst karstākas, ziemas – aukstākas. Taisnāka ass, savukārt, rada mazāku atšķirību starp ziemu un vasaru.

5. Reģioni ap ekvatoru īsti nejūt atšķirību temperatūrā – tur silts ir visu gadu – toties to gadalaiku maiņas ir saistītas ar sauso un slapjo jeb lietus sezonu.

6. Zinātniekiem vēl nav skaidrs, cik bieži ir sastopamas tādas sašķiebtas planētas kā mūsējā, tomēr šobrīd, saskaņā ar 2018. gada publikāciju žurnālā The Astrophysical Journal Letters, šī ir viena no īpašībām, kas tiek izmantota, meklējot citas planētas, uz kurām būtu iespējama dzīvība. 

7. Pašreiz, meklējot citas dzīvībai piemērotas planētas, astronomi primāri meklē skābekli atmosfērā, metānu un citas gāzes, kuras ir nepieciešamas dzīvībai vai kuras rada dzīvība. Tomēr tā ir tikai daļa no lielās bildes. Iepriekš minētās publikācijas autori min, ka gadalaiku maiņa atmosfērā varētu būt drošāka zīme tam, vai planēta ir piemērota tādiem dzīvniekiem kā mēs. Tā, piemēram, uz Zemes ogļskābās gāzes līmenis ir zemāks vasarā, kad koki un augi to aktīvi absorbē.

8. Gadalaiku maiņai esam piemērojušies ne vien mēs, ieviešot dažādus siltos apģērbus, kas ļauj izdzīvot pat Oimjakonas -60 grādos. Arī dzīvnieki piemērojas planētas gadalaiku ciklam – pazīstamākais piemērs ir pārceļotājputni. Daži, piemēram, Arktikas zīriņš, lido pāri puspasaulei, lai Antarktīdā dētu olas un laistu pasaulē mazuļus.

9. Migrē arī jūras dzīvnieki – lielākoties tāpēc, ka sezonālās izmaiņas maina skābekļa daudzumu jūrās un okeānos, kā dēļ zivis un muluski nereti pārvietojas tuvāk ūdens virsmai. Tas nozīmē – dzīvniekiem ir jāmaina savi medību paradumi, sekojot barībai.

10. Daļa dzīvnieku kļūst gudrāki – tā, piemēram, vāverēm uz rudeni par 15% palielinās hipokamps – smadzeņu apgabals, kurš atbildīgs par emocijām un atmiņu. Tas ir svarīgi, lai vāvere var veiksmīgāk atcerēties, kur saslēpusi visus riekstu un zīļu krājumus.

11. Daži kukaiņi ir vēl slīpētāki! Tā, piemēram, Rietumu medusbite (Apis Mellifera) ir pielāgojusies mērenākiem klimatiem tādejādi, ka pavasarī un vasarā izšķīlušās darba bites dzīvo vien dažas nedēļas, sagādājot nektāru un ziedputekšņus un parūpējoties par nākamo bišu paaudzi. Rudenī un ziemā izšķīlušās bites, savukārt, var nodzīvot pat pusgadu vai vairāk – ziemā lielākoties gan tās pavadīs savu laiku, saspiedušās bariņā un sildot bišu māti.

12. Gadalaiku maiņa ietekmē arī mazākas dzīvības formas, precīzāk – mikroorganismus un baktērijas, tostarp tās, kas dzīvo cilvēka zarnās. 2017. gadā veikts pētījums noskaidroja, ka Tanzānijas mednieku-vācēju vēderos uzradās, izzuda un atkal uzradās veselas baktēriju dzimtas. Tas saistīts ar pārmaiņām ēdienkartē, kas kādā brīdī ir labvēlīgāka vienai baktēriju dzimtai, bet pusgadu vēlāk – citai.

13. Saistībā ar globālajām klimata pārmaiņām, daudzās valstīs, tostar Latvijā, pieaug un pagarinās mežu ugunsgrēku risks. Kad planēta kļūst siltāka un vasaras – karstākas, ugunsnelaimei vajag pavisam maz un nodzēst to ir ļoti grūti. 

14. Globālās sasilšanas rezultātā arī ciklonu sezona Klusajā okeānā ir kļuvusi daudz intensīvāka. Par laimi, tas mūs neskar! Nu, vismaz pagaidām. 

15. Gadalaikiem piemērojas ne vien dzīvnieki un cilvēki, bet arī nedzīvas būtnes. Tā, piemēram, Eifeļa tornis ik vasaru “izaug” par aptuveni 15 centimetriem – tas saistīts ar metāla izplešanos.

16. Saule, Saules sistēmas siltākais un smagākais objekts, ir degusi aptuveni 5 miljardus gadu, un zinātnieki domā, ka degšana varētu turpināties vēl kādus 5 miljardus. Respektīvi, mūsu mūžam vasaru noteikti pietiks.

Pats svarīgākais – lai pietiek saulītes šovasar! Cerēsim uz to siltāko, labi?

Avoti: 1, 2, 3


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru