PĒTĪJUMS: Viena būtiska nianse, kas palīdzēs tev uzlabot atmiņu

Komentēt

Interesanti, ka mūsdienās cilvēki arvien retāk pieraksta lietas uz papīra ar pildspalvu. Un tas ietekmē mūsu atmiņu!


Vai mūsdienās kāds vispār vēl raksta ar roku? Datori kļuvuši arvien mazāki un jaudīgāki, planšetes – lielākas un ērtākas. Telefonā ir ērtas aplikācijas, un rakstīt datorā ir daudz ātrāk, nekā klasiskajā veidā uz papīra. Tas sevišķi patīk studentiem, kuriem jāpieraksta liels informācijas daudzums. Tomēr šīs ērtības nāk ar zināmiem mīnusiem, un šoreiz runa nav par tehnoloģiju kaitīgo ietekmi uz veselību.

 

Pirmkārt, ierīces ir ļoti izklaidējošas. Tas ir labi, kad jāstāv garā rindā, tomēr nodevīgais klikšķis līdz Facebook ir tik kārdinošs brīdī, kad jākoncentrējas. Un tā tu attopies stundu vēlāk, skatoties bijušo klasesbiedru ģimenes foto, bet darbs ir joprojām turpat – tikai iesākumā. Nu izrādījies, ka garlaicībai un lēnajai rakstīšanai ar roku ir savi ieguvumi.

Žurnālā “Psychological Science” publicēts Prinstonas un Kalifornijas universitāšu veikts pētījums, kura zinātnieki vēlējās noskaidrot, kā rakstīšana ar roku un datorā ietekmē mācīšanās procesu. Kā zināms, cilvēki, kas pieraksta jaunu informāciju, cenšas pierakstīt pēc iespējas vairāk. Tomēr, tā kā mūs ierobežo rakstīšanas ātrums, visu tekstu nav iespējams pierakstīt pilnībā. Izrādījies, ka tas ir visai svarīgi. Kamēr datorrakstītāji pārraksta visu kā kopējamās mašīnas, rokrakstītāji ir spiesti domāt līdzi, sakārtot informāciju pašu galvās un izsvērt, ko pierakstīt. Tomēr pirmajiem tā visa rezultātā ir vairāk saglabāta materiāla, bet otrajiem – stipri mazāk (lai arī daļa jau ir galvā). Kā tad ir labāk?

 Pētījuma autori ķērās pie eksperimenta, un lūdza studentus noskatīties dažus video un veikt pierakstus. Pēcāk viņiem bija jāatbild uz jautājumiem par redzēto, neizmantojot pierakstus. Vienkāršos jautājumos – tādos, kur jāatceras vien datumi un fakti – abām grupām klājās vienlīdz labi. Atšķirības sākās tur, kur pētāmajiem nācās salīdzināt un analizēt dzirdēto informāciju. Publikācija ziņo, ka datorrakstītājiem ar šo veicies “nozīmīgi sliktāk”. Zinātnieki pat atkārtoja pētījumu un šoreiz lūdza datora piekritējus nepierakstīt visu, bet gan domāt līdzi. Izrādījās, ka šis instinkts ir grūti pārkāpjams, un daļa studentu izgāzās atkal. Nu, bāc!

Trešajā pētījumā – jo zinātniekiem nekad nav miera – studentiem tika ļauts ieskatīties pierakstos pirms jautājumiem. Ja nu izrādītos, ka plašie datorā veiktie pieraksti nāk par labu? Tomēr rokrakstītāju grupa jau atkal viņus apsteidza visos rādītājos.

Pētījuma autori norāda, ka šādas sakarības ļauj domāt, ka pieraksts ar roku ir nozīmīgs ilgtermiņa atmiņu veidošanai, kā arī veiksmīgāk “iekodē” informāciju smadzenēs, lai pat īsa pierakstu aplūkošana būtu vērtīgāka par lielu informācijas daudzumu datorā.

Zinātnieki gan teic, ka būšot grūti pierunāt studentus atgriezties pie vecajām, labajām kladēm. Tomēr mēs varam nosaukt vismaz vienu pārliecinošu bonusu – lai arī rakstīšanas process ir apnicīgs, kladēm nekad nemēdz beigties baterija visnepiemērotākajā brīdī.

 

Avots: npr.org.

 


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru