Zinātnieki iemāca roņiem nodziedāt “Zvaigžņu karu” mūziku. Jautri!

Komentēt

Reizēm šķiet, ka zinātnieks ir izklaidējošākā profesija pasaulē.

Ronis ir dzīvnieks, par kuru mēs zinām, ka tas ļoti labi prot apieties ar bumbu, patīk Aivaram Lembergam un ir iecienījis zivis. Tas noteikti nav pazīstams ar muzikālu dzirdi vai krāšņu vokālu. Tomēr tas jau zinātniekus neaptur! Un, lūk, tā nu viņi savā neapturamībā ir noskaidrojuši, ka roņi patiešām diezgan precīzi prot atdarināt melodijas.

Zinātnieku grupa, kas pēta pelēko roņu vokālās saziņas prasmes, pētīkuma gaitā iemācīja roņiem atdarināt cilvēku balsis un arī mūziku – klasisko Zvaigžņu karu melodiju un bērnu dziesmu “Twinkle Twinkle Little Star”. Lai arī eksperiments izskatās pēc iereibušu jauniešu izklaides, mērķis tomēr ir diezgan akadēmisks – saprast, kā notiek skaņu un vokālas saziņas mācīšanās, viens no valodas attīstības stūrakmeņiem.

Pētījumā tika iesaistīti trīs roņi, Zola, Dženisa un Gendalfs. Dzīvnieki mīt Skotijas Sentendrjūsa universitātes jūras zīdītāju mājā, un viņu vokālās izteiksmes veidi tiek pierakstīti jau no dzimšanas. Mācīšana gan esot bijusi krietni sarežģītāka – sākumā roņiem tika mācīts atdarināt pašu repertuāra skaņas. Tad – atdarināt melodijas, kas saliktas kopā no roņu balsīm (zinātniekiem gan ir lielisks darbs). Kad nu roņi bija sasnieguši 80% trāpīgumu šo melodiju atdarināšanā, viņiem piedāvāja mācīties skaņas, kas izklausās pēc cilvēku balsīm. Visbeidzot, roņi tika arī pie muzikālām melodijām.

Kā atzīst viens no pētniekiem, “lai ļautu ronim saprast, ko mēs no viņa vēlamies, ir nepieciešami vairāki simti mēģinājumu. Tomēr, tiklīdz roņiem ir skaidrs uzdevums, viņi iemācās atdarināt jaunas skaņas diezgan ātri jau ar pirmo mēģinājumu.” Beigu beigās visi trīs roņi spēja “nodziedāt” līdz pat 10 notīm ar 80% trāpīgumu. Tas ir vairāk nekā vairums iereibušu līgotāju pie ugunskura.

Tiesa, roņi ir apveltīti ar līdzīgu balsenes uzbūvi kā cilvēkiem, un arī līdzīgi to izmanto, tāpēc šāds eksperiments vispār ir iespējams. Līdz šim gan neviens nav īsti pētījis, kā dzīvnieki “sarunājas”. Ir gan reģistrēti atsevišķi gadījumi, kad jūras zīdītājiem ir kas iemācīts – plēsoņdelfīni un belugas prot “dziedāt” diezgan labi. Nu, piemēram, šis:

Interesanti, ka mūsu primātu radiniekiem balsenes struktūras ir daudz sliktāk attīstītas, kas nozīmē – iespējamas valodas ziņā roņi varētu būt tikuši tālāk par pērtiķiem. Un ar laiku roņu pētījumi, iespējams, var novest pie secinājumiem par runas apgūšanu kā tādu, kas, savukārt, varētu palīdzēt arī cilvēkiem. Forši!

Avots


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru