Mākslinieki atskaņo mūziku sieram. Siers maina garšu!

Komentēt

Nav tādas lietas, ko cilvēki nebūtu gatavi izpētīt.

Laba, garšīga siera pagatavošana ir īsta māksla. Jāprot sadraudzēt pareizais piens ar pareizajām baktērijām, jānodrošina sieram labi gatavošanās apstākļi un temperatūra. Nav viegli! Tagad izrādās, ka arī mūzika, ko siers dzird, ietekmē tā garšu. Jā, tu nepārlasījies.

Pērnajā septembrī šveices siera ražotājs Beat Wampfler kopā ar pētnieku komandu no Bernes Mākslas universitātes veica neparastu eksperimentu. Viņi paņēma vairākus 10 kilogramu smagus siera rituļus, ievietoja tos katru savā koka kastē un veselus sešus mēnešus no vietas atskaņoja vienu un to pašu dziesmu 24 stundas diennaktī. Vienu. Un. To. Pašu. Dziesmu. Ja tev kļūst šausmīgi jau no šī teikuma vien, iedomājies, kā jutās siers? Turklāt, lai visu padarītu jautrāku, vienkāršu tumbiņu vietā skaņas viļņi tika tieši nogādāti uz siera rituļa, izmantojot pārveidotāju.

Ko tad siers klausījās? Klasiskais ritulis baudīja Mocarta “Burvju flautu”. Rokmūzikas ritulis dabūja dzirdēt Led Zeppelin nemirstīgo hitu “Stairway to Heaven”. Elektroniskās mūzikas siers klausījās žanra klasiku – grupas Yello skaņdarbu “Monolith”. Bija arī hiphopa ritulis, kuram tika atskaņota tikpat episka apvienība – A Tribe Called Quest dziesmu “Jazz”. Visbeidzot, tehnomūzikas ritulim bija īsta reiva ballīte, klausoties mākslinieka Vril skaņdarbu “UV”. Protams, kā jau katrā kārtīgā pētījumā, bija arī kontrolsiers, kurš visu pusgadu garlaikojās klusumā. Vēl trim citiem rituļiem tika atskaņoti augstas, vidējas un zemas frekvences toņi bez kādas melodijas.

Tā pagāja pusgads, un tā noslēgumā rituļus apciemoja pārtikas tehnologi no Pārtikas Uztveres izpētes grupas (nopietni, Šveicē ir arī tāda), kuri nobaudīja sierus divās kārtās aizklātā testā, respektīvi, nezinot, kuru sieru viņi šobrīd ēd. Secinājums? Muzikālie rituļi bija ar maigāku garšu nekā nemuzikālie sieri. Kā tika norādīts relīzē, “skaņu viļņu bioakustiskā iedarbība ietekmē vielmaiņas procesus sierā, tiktāl, ka tiem manāmi mainās garša, ko iespējams vizualizēt ar pārtihas tehnoloģiju. Jeb, vienkārši izsakoties, siers, kurš klausījies mūziku, garšo citādi.” Ja šis nav pretenciozs pieteikums, tad mēs nezinām, kas ir.

Tomēr pētījums un tā secinājumi ir gana interesanti. Tā, piemēram, izrādījās, ka vispikantākā un izteiktākā garša ir sieram, kurš klausījies hiphopu, turklāt manāmi stiprāka un atšķirīga no citiem sieriem. Ja tas strādā arī uz citiem pārtikas produktiem, šis paver iespēju jauniem un aizraujošiem kulināriem eksperimentiem. Turklāt, pasaulē ir pat vesela šādiem jautājumiem veltīta zinātne – sonoķīmija jeb zinātne, kas pēta skaņu viļņu ietekmi uz cietvielām un organismiem.

Kā jau mākslas pētnieki, pētījuma autori diemžēl neiedziļinājās iespējamos iemeslos, kādēļ mūzika rada atšķirīgas siera garšas. Tomēr skaņu un mūzikas ietekme uz dzīviem organismiem – par kādu baktēriju dēļ uzskatāms arī siers – ir jau labi zināma arī lauksaimniecībā. Tā, piemēram, daudzviet pierādījies, ka govis, kuras klausās klasisko mūziku, dod vairāk piena salīdzinot ar govīm, kurām klasikas skaņdarbus neatskaņo.

Pētnieki gan apgalvo, ka tagad sieri dosies uz biomedicīniskajiem pētījumiem, kas atšķirības garšā apstiprinās vai noliegs ar pierādāmākām metodēm par degustāciju. Tomēr autori negrasās apstāties pie sasniegtā – pētījuma fanu pulks jau pieprasījis sierus, kas klausās blūzu, Balkānu mūziku un ACDC. Jau varam iedomāties šos sierus veikalos un nevaram sagaidīt.

Avoti: 1, 2, 3


Vērts izlasīt




Komentāri


Šim rakstam vēl nav komentāru